Latviski По русский In English


Divus desmitus zinātnisko institūtu iesaka slēgt


Beidzot atklātībā nonācis ilgi gaidītais zinātnisko institūciju starptautiskais izvērtējums. Eksperti secinājuši, ka Latvijā no 150 institūcijām 15 ir pasaules līmeņa, bet 22 – slēdzamas.

Lielākā Latvijas pētniecības problēma – «krimināli zems finansējums», atzina izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) skaidro, ka pētījums, kas tapa sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes sekretariātu, bijis vajadzīgs, «lai objektīvi izanalizētu Latvijas zinātnes situāciju Eiropas Savienības kontekstā». Līdz šim šāda līmeņa pētījums veikts vairāk nekā pirms 20 gadiem, tāpēc darbs vairs neesot bijis atliekams. Eksministrs Roberts Ķīlis, kurš bija iniciators šim projektam, norādīja, ka sākotnēji tam domāts piesaistīt Britu akadēmiju, un tādā gadījumā vērtējums, visticamāk, būtu daudz skarbāks, nekā Ziemeļvalstu sekretariāta kūrētais. Pēc viņa domām, šie rezultāti esot diezgan labi, jo 10% no visiem institūtiem atzīti par «spēcīgiem starptautiska līmeņa spēlētājiem».

Topa augšā izvirzījies Latvijas Organiskās sintēzes institūts, kurš vienīgais no visiem kopsummā saņēmis augstāko atzīmi – piecas balles, pārējiem 14 – tas ir četrinieks. V. Dombrovskis priecājās, ka tas nav vienīgais spēcīgais spēlētājs, un ar to sarakstu varot iepazīties visi. Pārējo rezultāti gan pašlaik izplatīti tikai pašiem institūtiem – sabiedrību par tiem informēs jau piektdien. Ministrs piebilda, ka bez minētajiem teicamniekiem 33 institūcijas saņēmušas trīs balles, kas nozīmējot – spēcīgs vietējais spēlētājs. Tiem ieteikts izvērtēt, vai stiprināt kapacitāti. Divnieks jeb apmierinoša atzīme ielikta 77 institūtiem un augstskolu struktūrvienībām. Gan šai, gan arī iepriekšējai grupai eksperti ieteikuši izskatīt iespēju «tematiski apvienoties». Savukārt 22 iestādes nonākušas melnajā sarakstā, un tās rekomendēts slēgt.

Eksperti arī secinājuši, ka Latvijas pētniecības kvalitātes, vadības un infrastruktūras līmenis nav vērtējams kā apmierinošs, lai gan pastāv atsevišķas augsta līmeņa institūcijas. Kā vismazāk attīstītais sektors minētas sociālās zinātnes, kam par iemeslu esot tas, ka tās veidojušās 20 gadu laikā. Vērtētāji arī atklājuši jau zināmo zinātnes sektora Ahilleja papēdi – akūtu finanšu līdzekļu trūkumu, akcentējot, ka bez būtiskām investīcijām pētniecībā un augstākajā izglītībā nebūs iespējams veidot un uzturēt mūsdienīgu ekonomiku.

IZM solās, ka līdz šā gada 1. jūlijam iesniegs valdībā ziņojumu par strukturālajām reformām Latvijas zinātnē, nodrošinot zinātnisko institūtu, kas saņēma divas un mazāk balles, konsolidāciju viena gada laikā, bet to, kas saņēma augstāku vērtējumu, – stratēģisko attīstību.

Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Juris Ekmanis teica, ka par jebkura pētījuma objektivitāti var strīdēties, jo katrs kritērijs ir koriģējams, ņemot vērā konkrētos apstākļus. Taču rezultāti neizbrīnot, arī tas, ka 22 institūcijas ir ļoti vājas. Diemžēl daļa institūtu pie augstskolu fakultātēm ir mākslīgi izveidoti, un tos tiešām vajadzētu apvienot vai arī pievienot lielākiem institūtiem.

Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktora vietnieks Osvalds Pugovičs Neatkarīgajai atzina, ka jūtas kā pēc kontroldarba uzrakstīšanas skolas laikos. Taču, saņemot atzīmi, griboties tomēr zināt, kāpēc un kas vērtētājam licis likt tieši tādu, ne citu. Tāpēc institūts gaidot pilno vērtējuma tekstu, lai to noskaidrotu. Kopējā pētījuma aina nepārsteidzot, tomēr galvenais esot – lai arī turpmāk nozare attīstītos gan akadēmiskajā, gan pielietojamajā virzienā. Jo – ja kā trūks, tad nebūs «sazobes».

Komentāri (0)  |  2014-01-16 11:32  |  Skatīts: 733x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ