Pēc faktiskās uzskaites datiem uz 2008.gada 31.decembri Vecrīgas norēķinu karšu lietotāji bija iegādājušies kartes un avansā iemaksājuši pašvaldības nodevu 208 629 eiro (146 625) latu apmērā, taču iedzīvotāji piecu gadu laikā pieprasījuši atpakaļ kopumā 21 209 eiro, kas ir aptuveni 10% no kopējās summas.

2009.gadā, kad Vecrīga zaudējusi īpaša režīma zonas statusu, tika publicēts uzaicinājums pieteikties fiziskām un juridiskām personām, lai saņemtu samaksāto naudu par karti un tajā avansā ieskaitīto naudu, tomēr lielākā daļa šo iespēju nav izmantojusi.

Satiksmes departamenta apkopotā informācija liecina, ka 2009.gada laikā tika atgriezti 20 607 eiro, 2010.gadā - 111 eiro, 2011.gadā - 229 eiro, 2012.gadā - 148 eiro. Pēdējais prasījums atmaksāt avansā iemaksātos Vecrīgas norēķinu karšu lietotāja naudas līdzekļus saņemts 2013.gada 13.decembrī - SIA "Elbi" lūgusi atmaksāt norēķinu kartē "Rīgas atslēga" avansā iemaksātos naudas līdzekļus 7,11 eiro apjomā, kā arī atmaksāt kartes vērtību 7,11 eiro apjomā.

SIA "Elbi" lūgums atdot pirms pieciem gadiem samaksātos 14,23 eiro otrdien, 21.janvārī, tiks skatīts Satiksmes un transporta lietu komitejā, bet pēc tam iesniegums tiks virzīts darbam Finanšu departamentā, lai šo naudu atmaksātu no Rīgas domes rezerves fonda līdzekļiem.

Tādējādi piecu gadu laikā kopš iebraukšanas maksas Vecrīgā atcelšanas rīdzinieki no avansā iemaksātajiem 208 629 eiro pieprasījuši atmaksāt kopumā 21 209 eiro, kas ir aptuveni 10% no kopējās summas, kas tika iemaksātas Rīgas domei avansā.

Saskaņā ar Civillikumu prasījuma tiesības noilgst pēc 10 gadiem.

Vecrīgā īpaša režīma zona tika noteikta no 1996.gada, un no 2000. līdz 2009.gadam darbojās iebraukšanas un izbraukšanas kontroles sistēma - samaksājot pašvaldības nodevu, vecpilsētā bija iespējams iebraukt un izbraukt caur pieciem kontrolpunktiem, kas aprīkoti ar uzskaites termināļiem un barjerām. Transportlīdzekļu iebraukšanas un izbraukšanas fakta reģistrēšanai izmanto viedkartes, savukārt norēķinu ar viedkartēm apakšsistēmā tiek reģistrētas un uzskaitītas transakcijas, veidojot pārskatus par iemaksāto pašvaldības nodevu un tās apmēriem.

Par laika periodu līdz vienai stundai bija jāmaksā 5 lati, bet par laika periodu virs vienas stundas - 5 lati stundā proporcionāli laikam, kādu transportlīdzeklis faktiski atradies Vecrīgā.

2008.gadā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija neatbalstīja īpaša režīma zonas statusa darbības termiņa pagarināšanu Vecrīgas teritorijai turpmākajiem gadiem, tāpēc Rīgas dome no 2009.gada 1.janvāra vairs nebija tiesīga iekasēt pašvaldības nodevu par iebraukšanu vecpilsētā un apņēmās iedzīvotājiem atmaksāt iebraukšanas kartēs avansā iemaksāto summu.

Īpaša režīma zonas statuss Vecrīgai tika piešķirts ar mērķi nodrošināt valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" un vides aizsardzību. Atceļot maksu par iebraukšanu, Vecrīgā tika ierīkotas maksas stāvvietas un daudzām ielām noteikts gājēju un velosipēdistu ielas statuss.