Par viņa veiksmi vai neveiksmi pagaidām spriest pāragri, jo izrādes apmeklētāji vēl pārspriež uz skatuves redzēto, taču šī uzdrīkstēšanās vien jau ir apsveicama.

Dailes teātra aktieris Intars Rešetins (33) atzīst, ka ilgi domājis par šo soli – debiju režijas jomā. «Kad zināms radošā mūža sprīdis ir noiets, sajūta, ka tu it kā stāvi uz vietas un neattīsties, var nogalināt. Arī, ja tev kā aktierim paliek garlaicīgi, tev kaut kas ir jāmaina. Es ilgi domāju par šo soli, pēdējos trīs gadus noteikti, līdz noticēju sev un uzdrīkstējos,» tā Rešetins. «Domāju, ka ikvienam aktierim kādā zemapziņas stūrītī ir doma pamēģināt kaut ko iestudēt. Līdz šim mani atturējusi un bremzējusi ne tikai pietāte pret šo profesiju, bet arī bailes, ka šajā lauciņā esmu pārāk nezinošs, jo, manuprāt, režisoram nepieciešama pieredze un dzīves bagāža.»

Rudenī Rešetins Kultūras akadēmijas Teātra mākslas maģistrantūrā sāka studēt teātra režiju, un drīz pēc pirmizrādes gaidāma pirmā semestra sesija. «Manuprāt, diletantisms mūsu valstī sit augstu vilni, un es neesmu tā piekritējs. Tāpēc, ja kaut ko daru, man gribas to darīt profesionāli,» saka topošais režisors. Viņš gan labi apzinās, ka divu gadu laikā, kas jāmācās maģistrantūrā, režisora profesiju nevar iemācīties – var mēģināt tikai apjaust tās virzienu. «Priecājos, ka jau studiju laikā man ir iespēja iestudēt, jo visu, ko vēl nezinu un nesaprotu, man ir iespēja pajautāt pedagogiem.» Veidojot savu pirmo režiju, Rešetinam nākušas arī, kā viņš pats izsakās, «graujošas atklāsmes» par sevi kā par aktieri. «Visi aktieri ir egoisti un patmīļi, bet nu tādu aktieri, kāds attieksmes un uzvedības ziņā esmu es – egoistisks, ambiciozs un patmīlīgs – nu ne vienmēr, bet brīžam –, es savai izrādei negribētu ņemt! Jā, pašanalīze un iespēja pašam par sevi pasmaidīt patiesībā ir ļoti svētīga,» sapratis Rešetins.