Savu ceļu pāri Latvijai vasara sāk no valsts dienvidaustrumiem, kur diennakts vidējā gaisa temperatūra virs + 15 grādiem paaugstinās jau jūnija pirmajā dekādē. Visvēlāk - tikai jūlija pirmajās dienās - vasara sākas Kurzemes ziemeļu daļā - Baltijas jūras piekrastes rajonos. Savukārt augusta otrās dekādes beigās pirmās no vasaras atvadās Vidzemes un Alūksnes augstienes, bet visilgāk - līdz pat septembra pirmajām dienām - vasaras siltumu jūt Kurzemes rietumu jūras piekrastē. Tādējādi meteoroloģiskā vasara ir īsāka par kalendāro un astronomisko vasaru un ilgst vidēji no 60 dienām Vidzemes centrālajā augstienē līdz 80 dienām Zemgalē un Latvijas dienvidaustrumos.

Fakts, ka šogad vasara Latvijā kopumā ir sākusies mēnesi ātrāk par ilggadīgiem vidējiem termiņiem, klimata speciālistus neizbrīna, norāda Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra eksperti. Tāpat gaisa temperatūras ilggadīgo datu analīze liecina, ka visās gada sezonas pakāpeniski kļūst siltākas. Tādējādi, gadiem ritot, arī meteoroloģiskā vasara sākas agrāk un beidzas vēlāk par vidējiem termiņiem. Aprēķini liecina, ka pēdējo 50 gadu laikā meteoroloģiskā vasara Latvijā ir kļuvusi par septiņpadsmit dienām garāka.

Tāpat meteorologi atgādina, arī pagājušogad meteoroloģiskā vasara sākās agri – 16. maijā. 2013. un 1979. gadu vasaru sākums ir visagrākais pēdējos 50 gados. Visvēlāk šai laika periodā – tikai 24. jūlijā - vasara ir sākusies 1996. gadā.

Parasti jūlijā vasara ir pašā plaukumā un mēneša beigās diennakts vidējās gaisa temperatūras sasniedz gadā visaugstākās vērtības. Tomēr Latvijas vēsturē ir bijuši gadi, kad šai laikā vasara jau beidzas. Tā 1987. gadā meteoroloģiskā vasara Latvijā noslēdzās jau 25. jūlijā, bet 1976. un 1964. gadā 29.-30. jūlijā. Turpretī 1967., 2002. un 2009. gados vasaras siltumu varējām baudīt vēl līdz 10.-12. septembrim.

Vēsturiskie Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina arī par ievērojamām atšķirībām meteoroloģiskās vasaras ilgumā. Aukstajās 1976. un 1978. gadu kalendārajās vasarās vasarai atbilstošs siltums bija tikai 16-18 dienas, bet karstā 2002. gada vasara ilga 107 dienas – no 27. maija līdz 10. septembrim.

Kalendārās vasaras (jūnija, jūlija un augusta) vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā ir 16,0ºC ar teritoriālajām svārstībām no 15,3 grādiem pēc Celsija Vidzemes centrālajā augstienē līdz 16,4 grādiem Latvijas dienvidaustrumos. Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē vissiltākā vasara ar teritorijā vidējo temperatūru +18,4 grādiem ir bijusi 2010. gadā, bet visaukstākā – 1928. gadā: +12,6 grādi, kad praktiski visus kalendāros vasaras mēnešus saglabājās pavasarim un rudenim raksturīgas gaisa temperatūras no +9 grādiem līdz +15 grādiem.

Maksimālā gaisa temperatūra gadā visaugstākās vērtības ir sasniegusi 1943. gada 4. augustā Daugavpilī (36,4 grādi) un 1994. gada 13. jūlijā Jelgavā (36,0 grādi). No tām daudz neatpaliek maijā un jūnijā reģistrētās visaugstākās gaisa temperatūras: +34,4 grādi. 1983. gada 17. maijā Rūjienā un +34,6 grādi 1973. gada 28. jūlijā Mērsragā. Turpretī ilggadīgajā laika periodā jūnijā, jūlijā un augustā reģistrētās viszemākās gaisa temperatūras ir no -3 grādiem +1 grādam.

Lietus vasarā līst vidēji katru otro dienu, visbiežāk tās ir lietusgāzes, īslaicīgas, taču nereti intensīvas. Diennaktī ar nokrišņiem to vidējais nokrišņu daudzums ir 5-6 mm, taču katru gadu kaut kur diennakts nokrišņu daudzums var sasniegt 20 mm un vairāk. Vidēji vienu reizi četros gados diennaktī nokrišņu kaut kur var būt tikpat liels, cik visā ar nokrišņiem visbagātākajā mēnesī – jūlijā (79 mm). Vasaras mēnešu absolūti maksimālais diennakts nokrišņu daudzums ir novērots Ventspilī - 1973. gada 9. jūlijā 6 stundu laikā šeit nolija 160,2 mm. Tas ir arī līdz šim vislielākais fiksētais diennakts nokrišņu daudzums Latvijā visa gada gaitā.

Intensīvas lietusgāzes nereti norit vienlaicīgi ar pērkona negaisu. Piekrastes un rietumu rajonos vasarā pērkona negaiss novērojams vidēji 8 - 13 dienas, republikas austrumu rajonos 14-18 dienas, atsevišķos gados pat katru otro - trešo vasaras dienu. No sevišķi intensīviem gubu - lietus mākoņiem var izkrist arī krusas graudi. Krusa nav bieža parādība, visbiežāk tā ir jūlijā – mēnesī vidēji 1 - 3 reizes desmit gados, maksimāli 2 - 3 dienas mēnesī. No novērojumu stacijās izmērītajiem vislielākais krusas graudu diametrs - līdz 4-5 cm - 1959. gada 13. jūlijā ir bijis Kolkā.

Vasaras mēnešos valdošie ir dienvidrietumu, rietumu vēji ar vismazāko gadā vidējo vēja ātrumu 2-4 m/s. Tomēr atsevišķos gados arī vasaras mēnešos sastopami brāzmaini vēji un vētras ar ātrumu jūras piekrastē līdz 20 un brāzmām līdz 34 m/s, kontinentālajos rajonos – līdz 15 un 33 m/s. Siltajā gadalaikā, auksto un silto gaisa masu saskaršanās joslā, kad atmosfēras stratifikācija ir ļoti nestabila, Latvijā ir novēroti arī virpuļstabi.