Rītvakar Latvijas Nacionālā teātra Aktieru zālē pirmizrāde – režisors Mihails Kublinskis iestudējis Henrika Ibsena ģimenes drāmu Spoki ar skatītāju iemīļoto aktrisi Lāsmu Kugrēnu galvenajā lomā.
Viņa saka: lai arī šis darbs sarakstīts tālajā 1881. gadā, viņas varonei ir teksts, kas ļoti sasaucas ar mums visiem šodienas Latvijā: «Man šķiet, ka mēs visi esam spoki. Liekas, ka tādi spoki dzīvo visā mūsu zemē. Es atveru avīzi un starp rindiņām jau redzu rēgojamies spokus. Un kāpēc mums visiem ir tik šausmīgi bail no gaismas?»
Slavenā norvēģu dramaturga H. Ibsena darbs sagādās prieku labas dramaturģijas cienītājiem. Osvalds (Jānis Āmanis vai Kaspars Dumburs), jauns Parīzē studējis mākslinieks, atgriežas dzimtenē – drūmajā un lietainajā Norvēģijas kalnu pilsētiņā, lai uzdotu mātei (Lāsma Kugrēna) dažus svarīgus jautājumus par to, kāpēc viņa liktenis izvērsies tāds, nevis citāds. Izrādās, pagātnes rēgi jeb, kā pieņemts latviskot slavenās Ibsena lugas nosaukumu, spoki atrodami tieši mājās. Par spīti visam, Osvalds meklē glābiņu pie mātes, jo ne kaislība, ne mīlestība to nespēj sniegt. Izrādē, kas risina cilvēka dzīves lielos jautājumus par ikviena atbildību, brīvību un dzīves jēgu, uzdodot tos ar izmisīgu nopietnību un dziļumu, spēlē arī Voldemārs Šoriņš, Uldis Norenbergs un Liene Gāliņa.
Paļauties liktenim
«Tas ir klasikas fenomens, ka katrs šajā darbā var atrast savu versiju. Es nevaru viennozīmīgi pateikt, par ko ir šis stāsts, jo tajā aizskartas ļoti daudzas tēmas, un arī man par to ir sava versija,» saka Helēnas Alvingas lomas atveidotāja, piebilstot, ka pamatā, protams, ir cilvēku savstarpējās attiecības.
«Mēs esam nākuši šai pasaulē, lai mācītos, arī – lai kļūdītos. Un, ja tu pieļauj kļūdu un gribi to labot, bet tevi pierunā to nedarīt, tu arī padodies un šo kļūdu turpini. Dzīve it kā nokārtojas, tu turpini iet uz mērķi, un tev pat ir sajūta, ka, izejot cauri dzīves dzirnavām, esi kļuvis vēl stiprāks, bet... sākums bija nodevība. Un tad pienāk brīdis, kad izrādās: tai mirklī, kad tev licies, ka tu kāp kalnā un jau esi tuvu virsotnei, patiesībā esi ripojis no kalna lejā un esi visdziļākajā aizā. Tāds ir tas stāsts līdzībās,» savu versiju atklāj Lāsma Kugrēna. Viņa turpina: «Ja cilvēkam kādā dzīves brīdī ir sajūta, ka viņš ir ļoti stiprs un var visu, tad bieži nākas saskarties ar atziņu, ka viņš tomēr ir no kaut kā atkarīgs. Varbūt no Dieva. Un tad izrādās, ka ir jāatrod spēks nevis būt vienam un stipram, bet paļauties liktenim un dzīves pārbaudījumiem. Tāda ir manas varones dzīve, pārējiem ir savādāk,» stāsta lieliskā aktrise, neslēpjot, ka šis darbs ir ļoti smags.
